Latvijas sporta forums

Par Nacionālās sporta attīstības programmas izstrādi.

Es nekādā ziņā nepretendēju uz precīziem vai oficiāli atzītiem formulējumiem. Es izsaku savas domas par sporta attīstību Latvijā un pacentīšos loģiski pamatot šaušanas sporta bāzu izveides nepieciešamību un veco saglabāšanu.

Kādi uzdevumi ir sportam?

1.Veselīgs dzīvesveids:
1)valsts iedzīvotāju veselības uzlabošana;
2)jauniešu brīvā laika organizēšana;
3)ģimeņu saliedēšana.
2.Latvijas valsts prestiža un pozitīva tēla veicināšana.
3.Naudas pelnīšana.
4.Sporta veidu praktiska lietojuma tipisks piemērs ir šaušanas sports:
1)nepieciešams ikdienas darbā policistiem, karavīriem, apsardzes darbiniekiem, medniekiem un visiem tiem, kas oficiāli izmanto vai var lietot ieročus;
2)savas Tēvzemes aizsardzībai.

Kā iedalāms sports?

1.Bērnu sports.
2.Profesionālais un starptautiskā līmeņa sports.
3.Tautas un Nacionālā līmeņa sports.
4.Fizkultūra.
5.Invalīdu sports.

Varbūt ir vēl cits dalījums un citas sporta apakšnozares, bet šeit ir atzīmēti konceptuāli svarīgākie.

Kādi sporta veidi Latvijā būtu atbalstāmi pirmām kārtām?

Šeit varētu būt dažādi kritēriji, bet pamatā jāskatās un jāvērtē tie sporta veidi, kuru attīstība ietekmē valsts institūciju personāla darba kvalitāti un kuriem ir vajadzīgs valsts atbalsts.

Divi piemēri: golfs – ir un tiek veidoti jauni, mūsdienīgi, fizisko personu investēti golfa klubi. Šie klubi veiksmīga biznesa rezultātā strādā ar peļņu un vienlaikus attīsta golfu kā sportu veidu. Valsts šī sporta veida attīstībā ir ieinteresēta minimāli, un tas arī sevišķi nav vajadzīgs.

Cits piemērs: šaušanas sports, kura attīstība ir vitāli svarīga valsts drošībai, bet tas pagaidām sabiedrībā nav pietiekami populārs. Tas nozīmē, ka sporta attīstībai ir vajadzīgas valsts investīcijas.

Šaušanas sports

Kādēļ šaušanas sports būtu jāatbalsta?

Pirmkārt, vairāki desmiti tūkstoši Latvijas pilsoņu ikdienā savā darbā izmanto ieročus, un viņiem ir jāprot ar tiem labi šaut. Piemēram, policisti vai snaiperi no speciālo uzdevumu vienībām, vai karavīri misijās, vai personāls citās drošības sistēmās, vai mednieki, kam šaušanas sports ir vaļasprieks.

Otrkārt, NBS pāriet uz profesionālo armiju un, lai Latvijas pilsoņus kaut vai daļēji sagatavotu savas valsts aizsardzībai, vajag atbalstīt šaušanas sporta attīstību.

Treškārt, šaušanas sportā tiek izmantoti ieroči un munīcija, kas prasa drošības noteikumiem atbilstošu šautuvju izveidi, stingru ekipējuma uzskaiti un drošu glabāšanu.

Ceturtkārt, citu mazo un neitrālo valstu piemērs: Šveice, Somija, Zviedrija, kur praktiski visi pilsoņi ir iesaistīti savu valstu aizsardzības struktūrās un lielākā daļa ir dažādu šaušanas klubu biedri. Vīriešiem šajās valstīs šaušana ir gan vaļasprieks, gan sports.

Piektkārt, latviešu šaušanas sporta tradīcijas, mentalitāte. Piemēram, Latvijas jaunatnes komanda nesen izcīnīja 3.vietu NVS un Baltijas valstu jauniešu sacensībās šaušanā. Kur un kā šie jaunieši trenēsies pēc skolas beigšanas?

Nobeigumā jāuzsver, ka ir loģiskas iespējas atbalstīt šaušanas sportu, izmantojot AM finansējumu sportam. Salīdzinājumā ar daudziem citiem sporta veidiem tas prasa mazākus finanšu ieguldījumus. Diezgan dīvaini ir un daudz jautājumu mūsu NATO partneriem rada NBS Sporta kluba atbalsts dažiem karavīriem neraksturīgiem sporta veidiem.

Kas un kā būtu jādara, lai attīstītu šaušanas sportu
1.Vajag attīstīt bērnu un jaunatnes šaušanas sportu skolās:
1)var un vajag iegādāties šaušanas simulatorus datoros gan skolās, gan NBS vienībās, lai varētu labi sagatavoties šaušanai ar kaujas munīciju;
2)izmantot gaisa ieročus. Tas neprasa paaugstinātus drošības pasākumus, un ir vienkārši organizēt treniņus un sacensības jebkurā skolas sporta zālē. Ar gaisa ieročiem tiek organizētas arī augsta līmeņa starptautiskās sacensības;
3)mazkalibra ieroču izmantošana;
4)dalībai šaušanas sekcijās jābūt viegli pieejamai un bez maksas, jo valsts ir ieinteresēta nodarbināt jauniešus sporta sekcijās un šaušanas sporta attīstībā;
5)jauniešiem pēc vidusskolas beigšanas jānodrošina iespējas turpināt trenēties. Pirmkārt, tas attiecas uz Rīgu, kur turpina mācības augstskolās vai sāk strādāt lielākā daļa Latvijas jaunatnes.
2.Vajag saglabāt un izremontēt vecās šautuves un celt jaunas. Piemēram, vienīgā NBS slēgtā tipa šautuve Rīgā, Krastmalā Duntes ielā, tagad ir nodota firmām lietošanā uz 49 gadiem, un MK tiek virzīts jautājums par tās privatizāciju.
3.Ādažos ir jāizveido mūsdienīga šautuve ar elektroniskajiem mērķiem un iespējām organizēt starptautiskās sacensības.
4.Krastmalas šautuve ir jāizremontē, un tur jāizveido mūsdienīga slēgtā šautuve.
5.Šaušanas sports nav populārs televīzijā, jo nav tik atraktīvs kā futbols vai kādi citi sporta veidi, bet, ja valstij to ir nepieciešams attīstīt, tad plašsaziņas līdzekļos vajag sniegt vairāk informācijas par šaušanas sportu.
6.Vajag iesaistīt privātpersonas investēt līdzekļus šaušanas sporta klubu izveidē un uzturēšanā, bet tā var būt tikai daļa no plānotajiem šaušanas klubiem. Piemērs ir privātie šaušanas klubi, kur spēlē „karu” un šauj ar krāsām.

Noslēgumā. Šaušanas sports būtu jāattīsta, gan iesaistot skolēnus un jauniešus, gan organizējot un dodot plašas iespējas jebkuram Latvijas iedzīvotājam trenēties un sacensties savā līmenī.

Ar cieņu
LŠF prezidents, rez. BĢ, Dr. habil.sc. ing. Kārlis Krēsliņš